Digitālie finanšu pakalpojumi ļauj ātri apmaksāt rēķinus, pārvaldīt ieguldījumus un apstiprināt darījumus ar Smart-ID vai eParaksts mobile. Taču šī ērtība rada risku, krāpniekiem pietiek ar ticamu ziņu vai zvana scenāriju, lai cilvēks pats apstiprinātu neatgriezenisku darbību.
Risks pieaug, ja nopludināti personas dati ļauj uzbrukumu pielāgot konkrētam cilvēkam. Vārds, kontaktinformācija vai saistība ar kādu pakalpojumu padara maldinošu saziņu pārliecinošāku, tāpēc finanšu lēmumos ir vajadzīgs pārbaudāms rīcības modelis.
Kāpēc dati palielina krāpšanas risku
Personas datu noplūde pati par sevi nenozīmē piekļuvi bankas kontam, taču tā dod krāpniekiem materiālu pārliecinošai manipulācijai. Viņi var izmantot zināmu informāciju, lai radītu iespaidu par saziņu ar banku, valsts iestādi vai pakalpojuma sniedzēju. Tādēļ drošības risks sākas ne tikai paroles ievadīšanas brīdī, bet jau saņemot šķietami personisku ziņu.
Personalizēti maldināšanas scenāriji
Pēc kiberuzbrukuma CSDD finanšu iestādes norādīja, ka nopludinātie dati var tikt izmantoti mērķētiem krāpšanas mēģinājumiem. Finanšu iestāžu brīdinājumā uzsvērts, ka saziņa var būt ticama un personalizēta. Tas samazina iespēju pamanīt acīmredzamas kļūdas, piemēram, vispārīgu uzrunu vai nesakarīgu tekstu.
Neierosināti autentifikācijas pieprasījumi
Smart-ID un eParaksts mobile pieprasījums nav tikai tehniska formalitāte, bet darbības apstiprinājums. Ja lietotājs to nav ierosinājis savā ierīcē vai bankas lietotnē, apstiprināšana var ļaut krāpniekam pabeigt viņa sākto procesu. Neierosināts pieprasījums ir signāls pārtraukt saziņu, nevis mēģināt to atrisināt sarunā ar zvanītāju.
Tiešie finanšu zaudējumi
Jūlijā tika novērsts 1341 krāpšanas mēģinājums 1,4 miljonu eiro apmērā, tomēr 527 īstenotos gadījumos iedzīvotāji zaudēja vairāk nekā miljonu eiro. Lielākos zaudējumus radīja telefonkrāpšana un investīciju krāpšana, kur lēmums bieži tiek pieņemts steigas vai autoritātes iespaidā. Tas rāda, ka aizsardzībai jāaptver gan tehniskie iestatījumi, gan cilvēka reakcija uz spiedienu.

Kā pārbaudīt pieprasījumu drošību
Drošības pārbaudei jābūt īsai un atkārtojamai, lai to varētu izmantot arī steidzīgā situācijā. Galvenais kritērijs ir iniciators, lietotājs apstiprina tikai darbību, ko pats ir sācis uzticamā vidē.
Bankas lietotnes paziņojums
Paziņojums bankas lietotnē ir drošāks par saiti e-pastā vai īsziņā, jo tas tiek atvērts lietotāja ierastajā piekļuves vidē. Tomēr arī lietotnē jāizlasa, kāda darbība tiek apstiprināta, nevis jāreaģē automātiski uz pašu pieprasījumu. Ja darbības apraksts neatbilst iecerētajam maksājumam vai pieslēgšanās procesam, apstiprinājums jāatsakās.
Telefona zvans no “bankas”
Zvanītāja numurs un profesionāls sarunas tonis nav pietiekams identitātes pierādījums. Atšķirībā no lietotāja paša uzsākta zvana uz oficiālu numuru, ienākošā sarunā krāpnieks kontrolē tempu un var mudināt rīkoties nekavējoties. Pareiza reakcija ir sarunu pārtraukt un pašam sazināties ar banku, izmantojot tās oficiālajā vietnē vai lietotnē norādīto kontaktinformāciju.
Investīciju piedāvājums tiešsaistē
Investīciju krāpšanā bieži tiek solīta ātra peļņa, personīgs konsultants vai ierobežota iespēja ieguldīt. Šāds piedāvājums atšķiras no pārskatāma finanšu pakalpojuma ar to, ka uzmanība tiek vērsta uz steidzamību, nevis nosacījumiem, riskiem un pakalpojuma sniedzēja pārbaudāmību. Bankas autentifikācijas datu ievadīšana vai apstiprināšana nedrīkst kļūt par veidu, kā aktivizēt nepārbaudītu ieguldījumu.
Drošs rīcības modelis ikdienai
Praktiskākais princips ir nodalīt saziņu no apstiprināšanas. Ziņa, zvans vai reklāma var informēt par iespējamu problēmu, taču piekļuve bankai jāatver tikai patstāvīgi, izmantojot ierasto lietotni vai manuāli ievadītu oficiālo adresi. Šādi krāpnieka nosūtītā saite nekļūst par ieejas punktu finanšu datiem.
Daudzfaktoru autentifikācija samazina risku, taču tā nav aizsardzība, ja lietotājs pats apstiprina maldinošu pieprasījumu. Tāpēc pirms katras apstiprināšanas jāizvērtē darbības iemesls, summa un saturs. Ja kaut viena detaļa neatbilst lietotāja veiktajai darbībai, drošāk ir atteikties un pārbaudīt situāciju oficiālā kanālā.
Personīgo finanšu plānošanā digitālā drošība ir daļa no naudas aizsardzības, nevis atsevišķs IT jautājums. Neizpaužot autentifikācijas datus, neapstiprinot neierosinātus pieprasījumus un neatbildot uz spiedienu, iespējams būtiski samazināt krāpšanas iespēju. Konsekventa pārbaude pirms katra apstiprinājuma ir ātrāka par mēģinājumu atgūt jau zaudētus līdzekļus.

















