Pensiju piedāvājumu salīdzināšana Latvijā bieži sākas un beidzas ar komisijām, ienesīgumu un riska profilu. Ja pensiju uzkrājums ir viens no lielākajiem ilgtermiņa finanšu aktīviem mājsaimniecībā, ir loģiski domāt arī par to, kā šī nauda tiek ieguldīta un, vai pārvaldītājs ievēro ilgtspējas principus.

Šajā rakstā iziesim cauri tam, kā vērtību, ilgtspējas un sociāli atbildīgas investēšanas (ESG/SRI) kritēriji ietekmē pensiju plāna kvalitāti un risku, un kā tos “instrumentēt” salīdzināšanā līdzīgi kā citus finanšu produktus.

Pensiju salīdzināšana

Vēsturiskais ienesīgums ir noderīgs rādītājs, taču tas atspoguļo pagātni, nevis garantē nākotnes rezultātus. Objektīvai izvēlei jāvērtē vairāki kritēriji vienlaikus:

• komisijas maksas
• riska līmenis
• ieguldījumu stratēģija
• aktīvu sadalījumus
• pārvaldītāja reputācija
• ilgtspējas un ESG pieeju

Labs salīdzināšanas process sākas ar savu prioritāšu definēšanu, vai svarīgāka ir augstāka potenciālā atdeve, zemāks risks vai ieguldījumu atbilstība personīgajām vērtībām. Tikai pēc šo kritēriju noteikšanas iespējams objektīvi atlasīt piemērotākos pensiju plānus un pieņemt lēmumu, kas būs pamatots ne tikai šodien, bet arī ilgtermiņā.

Ko nozīmē ESG

ESG bieži tiek izmantots kā mārketinga termins, taču aiz šī saīsinājuma slēpjas ļoti atšķirīgas pieejas. Dažiem pārvaldītājiem ilgtspēja nozīmē neieguldīt tabakas, azartspēļu vai ieroču nozarēs. Citi koncentrējas uz uzņēmumiem ar zemāku oglekļa emisiju vai augstākiem korporatīvās pārvaldības standartiem. Savukārt vēl citi aktīvi iesaistās uzņēmumu pārvaldībā, balsojot akcionāru sapulcēs un veicinot pārmaiņas no iekšienes.

Tāpēc svarīgs nav tikai jautājums, vai fonds ir ilgtspējīgs?, bet arī kādā veidā tas to īsteno? No šīs atbildes atkarīgs portfeļa sastāvs, diversifikācijas līmenis, sektoru sadalījums, potenciālie riski un dažkārt arī izmaksas.

Vērtību salīdzināšana prasa disciplīnu

Labs salīdzināšanas process vienmēr sākas ar skaidri definētiem kritērijiem, nevis reklāmas solījumiem vai emocionāliem impulsiem. Šis princips ir būtisks jebkurā finanšu izvēlē, arī izvēloties pensiju plānu. Ja nav skaidru kritēriju, lēmumu bieži nosaka emocijas vai mārketinga vēstījumi, nevis reālais ieguvums. To ilustrē arī tas, kā platformas maina izvēli finanšu tirgū kopumā. Piemēram, izmantojot kredītu salīdzināšanas platformu, cilvēki vispirms definē summu, termiņu, kopējās izmaksas un papildu nosacījumus, un tikai tad izvēlas konkrētu piedāvājumu.

Tieši tāpēc ir svarīgi sev uzdot konkrētus jautājumus:

• vai man ir būtiski izvairīties no ieguldījumiem noteiktās nozarēs, piemēram, tabakas vai ieroču industrijā.
• vai vēlos, lai fonds aktīvi mazina klimata riskus un iegulda ilgtspējīgākos uzņēmumos.
• vai man svarīga ir sociālā ietekme, piemēram, uzņēmumu attieksme pret darbiniekiem un cilvēktiesībām.
• cik lielu nozīmi šiem faktoriem piešķiru salīdzinājumā ar potenciālo ienesīgumu.

Kad šīs prioritātes ir skaidri definētas, kļūst daudz vieglāk objektīvi salīdzināt dažādu pārvaldītāju piedāvājumus un pieņemt lēmumu, kas atbilst ne tikai finanšu mērķiem, bet arī personīgajām vērtībām.

Trīs pieejas ilgtspējai pensiju plānos

Izvērtējot ilgtspējīgus pensiju plānus, svarīgi saprast, ka ne visi fondi ilgtspēju īsteno vienādi. Praksē visbiežāk tiek izmantotas trīs atšķirīgas pieejas, un katrai no tām ir savas priekšrocības, ierobežojumi un atšķirīga ietekme uz ieguldījumu rezultātu.

Izslēgšanas pieeja

Viena no visvieglāk saprotamajām ilgtspējas stratēģijām ir izslēgšanas pieeja, kur pensiju plāns vienkārši neiegulda noteiktās nozarēs vai uzņēmumos, kas neatbilst konkrētiem ētikas vai ilgtspējas kritērijiem. Visbiežāk tie ir ieguldījumi tādās nozarēs kā pretrunīgi ieroči, tabaka, termiskās ogles vai uzņēmumi ar būtiskiem normatīvo prasību pārkāpumiem.

Šīs pieejas galvenā priekšrocība ir tas, ka ieguldītājam ir viegli saprast, ko fonds atbalsta un ko ne. Tāpat šādu pieeju ir salīdzinoši viegli pārbaudīt, analizējot fonda publiskoto ieguldījumu politiku un portfeļa sastāvu. Tomēr arī šai pieejai ir ierobežojumi. Dažkārt uzņēmums formāli neatbilst izslēgšanas kritērijiem, bet praksē darbojas līdzīgā riska zonā. Turklāt plaši izņēmumi var samazināt portfeļa diversifikāciju un radīt koncentrācijas risku.

Tāpēc, salīdzinot pensiju plānus, svarīgi vērtēt ne tikai to, vai izslēgšanas politika pastāv, bet arī cik precīzi definēti ir kritēriji, kādi ir sliekšņi un cik regulāri tie tiek pārskatīti.

Integrācijas pieeja (ESG kā riska faktors)

ESG integrācijas pieejā ilgtspējas faktori netiek izmantoti kā automātisks aizlieguma saraksts, bet gan kā papildu riska novērtēšanas instruments līdzās tradicionālajiem finanšu rādītājiem. Tas nozīmē, ka pārvaldītājs analizē tādus faktorus kā uzņēmuma klimata riski, pārvaldības kvalitāte, darbinieku politika vai piegādes ķēžu drošība, lai pieņemtu investīciju lēmumus.

Šāda pieeja var palīdzēt laikus identificēt ilgtermiņa riskus, īpaši nozarēs, kur regulējums un reputācijas jautājumi ir būtiski. Tomēr tās kvalitāte lielā mērā ir atkarīga no izmantotajiem datiem un metodikas. Svarīgi saprast, ka ESG reitingi dažādiem datu piegādātājiem nereti būtiski atšķiras, jo katrs izmanto savus kritērijus un svarus. Tāpēc “augsts ESG vērtējums” ne vienmēr nozīmē vienu un to pašu.

Salīdzinot pensiju plānus, ir vērts pārbaudīt, vai ESG faktori patiešām ietekmē ieguldījumu izvēli un portfeļa struktūru, piemēram, nosakot oglekļa intensitātes mērķus vai samazinot noteiktu risku ekspozīciju.

Aktīva īpašnieka pieeja

Atšķirībā no izslēgšanas pieejas aktīva īpašnieka modelī fonds uzņēmumus no portfeļa neizslēdz, bet izmanto savas akcionāra tiesības, lai ietekmētu to rīcību. Tas var nozīmēt balsošanu akcionāru sapulcēs, dialogu ar uzņēmuma vadību vai konkrētu mērķu izvirzīšanu klimata, pārvaldības vai sociālās atbildības jomā.

Šīs pieejas lielākā priekšrocība ir potenciāli lielāka ietekme uz reālo ekonomiku, kapitāls netiek vienkārši pārvietots citur, bet tiek izmantots pārmaiņu veicināšanai uzņēmuma iekšienē. Tomēr šī pieeja prasa laiku, un rezultāti bieži nav uzreiz redzami. Tāpat pastāv risks, ka aktīvā līdzdalība kļūst tikai par formālu PR aktivitāti, ja nav skaidru pierādījumu par paveikto.

Tāpēc, izvērtējot šādus pensiju plānus, jāmeklē konkrēti pierādījumi, publiski balsošanas ieraksti, iesaistes piemēri, noteikti mērķi un informācija par to izpildes progresu.

Kā salīdzināt dažādu pārvaldītāju piedāvājumus Latvijā

Salīdzinot pensiju pārvaldītājus, nepietiek tikai ar to, vai viņi savā komunikācijā lieto vārdus ilgtspējīgs vai ESG, jo būtiskākais ir tas, kā šie principi tiek īstenoti praksē, cik caurspīdīgi tie ir un, kā tiek veidotas ilgtermiņa attiecības ar klientiem. Lai pieņemtu pārdomātu lēmumu, ir svarīgi vērtēt vairākus konkrētus aspektus:

• Pirmkārt, vai pārvaldītājam ir publiski pieejama un skaidri aprakstīta ilgtspējas politika, jo jo detalizētāka un saprotamāka tā ir, jo lielāka ir uzticamība un caurspīdība.
• Otrkārt, vai tiek definēti konkrēti mērķi, piemēram, oglekļa emisiju samazināšana vai noteiktu nozaru izslēgšana no ieguldījumu portfeļa, nevis tikai vispārīgi apgalvojumi par “zaļiem ieguldījumiem”.
• Treškārt, būtiski ir tas, vai pārvaldītājs regulāri publicē rezultātus un uzrāda progresu, jo patiesu kvalitāti raksturo ne tikai nodomi, bet arī reāli sasniegumi laika gaitā.

Visbeidzot, jāvērtē arī tas, vai ilgtspējas pieeja ir konsekventa visā pārvaldītāja piedāvājumā, jo nereti “zaļie” principi tiek piemēroti tikai atsevišķiem fondiem, kamēr pārējā ieguldījumu stratēģija būtiski neatšķiras no tirgus vidējā.

Šī situācija ļoti labi parāda plašāku principu finanšu izvēlēs, līdzīgi kā tas notiek ar kredītu salīdzināšanas platformām Latvijā, kur patērētāji vairs nepaļaujas uz vienu reklāmas piedāvājumu, bet salīdzina vairākus variantus pēc vienotiem kritērijiem, piemēram, kopējām izmaksām, termiņa nosacījumiem un reālajām saistībām. Tāpat arī pensiju plānu izvēlē arvien svarīgāk kļūst nevis atsevišķs zaļš produkts, bet kopējā pieeja un konsekvence visā pārvaldītāja piedāvājumā, jo tikai tā iespējams objektīvi novērtēt, vai ilgtspēja ir sistēmiska stratēģija vai tikai mārketinga elements.

Kā pieņemt pārdomātu lēmumu

Izvēloties pensiju plānu, ilgtspēja jāvērtē kopā ar tradicionālajiem finanšu kritērijiem, proti komisijām, riska līmeni, ieguldījumu struktūru un pārvaldītāja kvalitāti. Ja vairāki plāni ir līdzīgi pēc izmaksām un riska, tieši ilgtspējas pieeja var kļūt par būtisku izvēles faktoru.

Svarīgi pārbaudīt, vai pārvaldītāja ilgtspējas politika ir skaidri definēta, izmērāma un caurspīdīga, nevis tikai mārketinga sauklis. Jo atklātāk pārvaldītājs skaidro savu metodiku un lēmumu pieņemšanas principus, jo vieglāk novērtēt tā pārvaldības kvalitāti. Tieši šeit visbiežāk atklājas atšķirība starp labi reklamētu produktu un patiesi kvalitatīvu pensiju plānu.